Kur tie gadi, kad tā varēja izbaudīt ziemas priekus?!?!

Vakar ar savu meiteni un viņas mammu gājām ārā pastaigāties, bez domas baudīt ziemas priekus. Mūsu domas mainīja sniega daudzums grāvi, kuram gājām garām. Šādu sniega daudzumu savā ciematā nebiju redzējis jau sen, ļoti sen. Līdz ar to biju jau aizmirsis kā ir rakt alas sniegā un trakot pa kupenām. Īstais brīdis atcerēties.
 

Pirmais ko izdarīju, izraku alu kurā var ielīst 3 cilvēki un nostāties pustupus. Lielāku nevarēju izrakt, jo sniegs bija ļoti blīvs. Ar rokām bija neiespējami rakt, bet ar kājām augstāk nevarēju atsniegt. Līdz ar to ideja izrakt alu tik lielu, lai var nostāties kājas izgāzās. Žēl. Nekas, jo radās jauna ideja - pārbaudīt cik izturīgs ir manas alas jumts. Domāju, ka blīvais sniega jumts izturēs. Kļūdījos, tagad manai alai ir lūka. Laikam bija naivi domāt, ka es ar saviem 80 kilogramiem varētu pastaigāties pa savas alas jumtu.

Pēc lūkas izveides pametu savu alu un gāju pārbaudīt pārējo kupenu dziļumu un izturību. Kā to interesantāk izdarīt? Izdomāju, ka vajag ieskrieties pa lauku un lekt kupenā iekšā. Domāts, darīts. Ar savu darbību izsaucu mazu lavīnu, ar kuras palīdzību nokļuvu grāvī. Sajūtas ļoti foršas, tāpēc darbību atkārtoju vairakkārt. Grūtākais, bija izrāpties no grāvja, jo kājas grima sniegā pāri celim. To varēja izdarīt tikai četrāpus. Neskatoties uz to rāpšanās ārā no grāvja sagādāja tik pat prieka.

Ejot uz mājām aizdomājos, kāpēc jaunatne neļaujas vairs šādiem ziemas priekiem. Kad biju mazāks mani mājās nevarēja dabūt, kamēr visi cimdi nebija slapji. Ko tik mēs ar vienaudžiem nedarījām: rakām alas, lēkājām pa kupenām, taisījām cietokšņus, slēpojām, pārbaudījām ledus biezumu upē un dīķos. Bet tagad izejot ārā pastaigāties ļoti reti var redzēt kādu bērnu ļaujamies ziemas priekiem. Kāpēc tā? Vecāki nelaiž? Diez vai. Cītīgi mācās? Arī nevar būt. Ceru, ka es kļūdos. Varbūt vienkārši baidās no aukstuma, bet ja aktīvi kaut ko dara, tad auksts nav. Visticamāk pie vainas ir TV, datori un vecāki, kuri nepieliek pūles, lai tā nenotiktu. Man jau viegli teikt, jo man vel bērnu nav. Bet kad būs es noteikti darīšu visu iespējamo, lai iemācītu viņiem baudīt ziemas priekus.

P.S. Nesēžat mājās, kad ārā ir tik daudz sniega. Jūs palaižat garām ļoti daudz pozitīvu emociju.

0 komentāri 04/02/2010 19:40

Tavs komentārs!!!